====Kyrie eleison====

Dzelzavas pareizticīgo baznīca ir simtgadīga. Tā atvēlēta Svētā Elija godam. Padomju gados šā dievnama dzīve bija pieklususi. Pirms desmit gadiem baznīca atdzima. Pēc Latvijas Atmodas šajā baznīcā cilvēki esot gan kristīti, gan laulāti. Gan mūžībā aizvadīti. "1991.gadā katoļu priesteris Alberts Cimanovskis te bija un teica - lai Dievs dotu, ka te atkal notiktu dievkalpojumi. Nolika vēl rozes pie baznīcas. Un ar to pašu baznīca sāka atdzimt. Dieva brīnums notika," stāsta Ņina Jermaka, kas jau 30 gadus dzīvo baznīcas tuvumā un rūpējas par tās sakoptību gan iekšpusē, gan ārpusē.

Ņ.Jermaka stāsta, ka sākumā domājuši, ka Dzelzavas pareizticīgo baznīca atvēlēta Svētā Nikolaja godam. Vēlāk uz baznīcas zvana izlasīts uzraksts, ka tas dāvināts Svētā Eleja dievnamam. "Tā nu iznāk, ka šai baznīcai ir divi svētie," saka viņa. Baznīcas zvans skan, aicinot uz dievnamu. Un tas liecina, ka baznīca dzīvo savu dzīvi.

Jumtu baznīcai salaboja par valsts līdzekļiem. Par pārējo remontu rūpējās draudze. Arī par apkuri. Lustru uzdāvināja Cesvaines katoļu draudze. Pareizticīgā no draudzes uzdāvināja baznīcai pašas tamborētās sedziņas. No Austrijas draudze dāvanā saņēmusi nelielas ērģeles.

"Mūsu baznīcā notiek dievkalpojumi katoļiem un pareizticīgajiem. Katoļu ir vairāk, pareizticīgo pavisam maz. Es apmeklēju visus dievkalpojumus," stāsta Ņ.Jermaka. Reizēm kopā ar skolēniem uz dievkalpojumiem sapulcējoties līdz 40 cilvēku. Bet dievnamā vieta atrastos pat 100 cilvēkiem. Dzelzavai tas ir daudz. Dievkalpojumus vada Madonas katoļu mācītājs Rihards Rasnacis un pareizticīgo tēvs Elizbars.

Ikdienā esot jūtams, ka dievnams Dzelzavā ir vajadzīgs. Draudze par to rūpējas. "Reizēm atnāk kāds cilvēks un lūdz, lai ielaiž baznīcā. Grib pabūt kopā ar Dievu. Tad lūdzam divatā. Pēc tam cilvēks saka - kļuva vieglāk, zina, kā dzīvot tālāk, ir saņēmusi želastību, palīdzību no augšas. Saka, ka paļausies uz Dievu," saka Ņ.Jermaka.

Diāna Odumiņa, “Dzirkstele” 2002. gada 23. aprīlis